Muzejs diasporas (vl saukta muzeju ebreju tautas) nosauca Nahum Goldmann atrodas oti skaist drza Campus Telavivas universittes. Tas tika atvrts 1978. gad, ldz trsdesmitaj gadadien Izralas neatkarbas, un taj laik bija viens no novatoriskkajiem muzejiem pasaul.

Muzeja krjums pdas vsturi un attstbu ebreju diasporas vis pasaul tkstoiem gadu. Ideja izveidot du centru vl formulta 1959.gad prezidents Pasaules Ebreju kongresa, Nahum Goldmaa - t muzejs nes via vrdu.

Par ebreju kopienu izkaisti pa vairkm valstm, vsture skas apmram pirms 2600 gadiem, kad Chaldean King Nebukadncars notverti Jeruzalemi, izncinja pirmo Templi un nostja jdus uz Babilonijas gsta. ststa spalgs 136. psalmu atkrtoti iestatts uz mziku, tai skait msdienu, "Ar upm Bbeles, tur ms sdjm un raudja, kad ms atcerjs Cinu ..."

No liels notikums uzska procesu izkliedi jdiem vis pasaul. Dai no ebreju atgriezs dzimten pc sagstanas, bet Mezopotmij, ipt, Ziemefrik, Srij, Irn, Grieij kds ebreju kopiena, kas saisttas ar kopju kultru un reliiju. Ebreju sakvi, ko romiei 66 noveda pie jauna izceoana ebreju Mezopotmij, kur astous gadsimtus bija viu gargais un intelektulo centru. Imigrcijas plsmas plda ar uz Balkniem, Francijas dienvidos, Ibrijas pussal. Bet klusu dzvi cilvkiem netiek gta: 1290. gad ebreji tika izraidti no Anglijas 1394 - Francij, 1492 - no Spnijas. srija beidzs ar asiainu ebreju nacionl katastrofa - in nacistisks Vcijas holokaustu.

Muzeja krjums veltts daudzveidbu ebreju dzvi dads valsts, sadalta ses tematisks sadas: "imenes", "Kopiena", "Faith", "Kultra", "starp tautm", "Atgrieans Cin" . Kas veltta imenei sadau iepazstinja ikdienas priekmetus, modeus ebreju mju vis pasaul . Js varat iepazties ar dzvesveidu imenm biei, un svtku diens, k ar veltta kopienu sadaas, skatties filmas par savu dzvi . Sadaa "Reliija" rda izkrtojumu sinagogs viss valsts un vecumu (ir pat nieu sinagoga) . Sada "Kultra", ststa, piemram, atdzimana un attstba ebreju valod XIX-XX gs . Muzejs piedv plau vkanu tekstu dzejou un lganm slavino Cinas, fotogrfijas, kas raksturo neleglo imigrciju ebreju uz Palestnu pirmaj pus XX gadsimta . Center for vizulo dokumentciju muzeja ir vairk nek 100 tkstoiem fotogrfijas un video, kas atspoguo visus aspektus dzves ebreju diasporas .

T ar izveidoja enealoisko centrs "Dorot", kura elektroniskaj datubz ir dati par vairk nek pusmiljons ebreju vrdi, imenm un kopienm vis pasaul. Jebkur apmekltjs, jo kura vnas ir piliens ebreju asinis, var atrast eit izcelsmi un nozmi via vrdu.